Būves informācijas modeļa (BIM) programmatūra, kas ļauj projektus veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, ir ikdiena SIA Komunikāciju projektēšanas birojā (KPB).
Biroja projektētēji Svetlana Zorina, Konstantīns Voitehovičs un Tatjana Polenca uzsver: tieši BIM izmantošana nelielajam ģimenes un domubiedru uzņēmumam, kas strādā bez komercreklāmas, ļāvusi kļūt par nozares līderi Latvijā, ne tikai izpildot nozīmīgu objektu uzdevumus, bet arī esot kā krīzes projektētājiem, kas spēj izlabot citu kļūdas un sekmīgi pabeigt steidzamus vai strupceļā nonākušus darbus.
Vienmēr digitāli
KPB projektētāji kopš 2005. gada ir lietpratēji ārējo un iekšējo inženiertīklu un komunikāciju veidošanā. Jau kopš darbības sākuma viņi izmantojuši mūsdienīgākās projektēšanas programmas, pastāvīgi atjauninot tehnisko nodrošinājumu. Svetlana teic: projektus vienmēr veidojusi digitālā formātā, vien studiju laikā to darījusi ar zīmuli uz papīra. Svetlana un Tatjana apguvušas papildu specialitātes, un firma darbinieku skaita palielināšanas vietā izvēlējusies tehniskā nodrošinājuma uzlabošanu un modernākas metodes, joprojām ieguldot to atjaunošanā un apguvē.
Ar BIM inženiertīklu projektēšanas programmu DDS-CAD iepazinušies seminārā pirms trim gadiem. Iepriekš izmantojuši AutoCad MEP, taču DDS-CAD ir vienkāršāk lietojama, tai ir papildu automātiskas funkcijas cauruļu diametru aprēķināšanai, paredzamo siltuma zudumu un citu parametru noteikšanai. Programmu katru gadu atjauno, tāpēc par jaunas iegādi pašlaik nav jādomā, teic projektētāji.
Automātiski aprēķini
KPB par galveno BIM metodes priekšrocību uzskata laika un izmaksu ietaupījumu, kā arī augstāku projekta kvalitāti un cilvēcisko kļūdu izslēgšanu. BIM projektu pluss ir arī datu saglabāšana – viss būves tapšanas process un konstrukcijas ir pieejamas digitāli, to var izmantot ikdienas uzturēšanā un ekspluatācijā, daudz vienkāršāk ir plānot un izpildīt remontdarbus. «Ar šo sistēmu visas sīkās kļūdas mezglos vai aprēķinos uzreiz tiek izceltas un labotas, tātad tās nav jālabo būvniecības procesā. Tas sevišķi noder, vienlaikus projektējot vairākus tīklus, piemēram, savietojot ēkas projektā ūdensvadu, kanalizāciju, apkures un ventilācijas sistēmu,» skaidro Svetlana. Pēc projektētāju novērotā, Latvijā BIM pilnībā vēl nav izmantots nevienā vietējā projektā. «Darbam ar BIM vajadzīgi jaudīgi datori, tāpēc programmu iegāde parasti noved pie «dzelžu» atjaunošanas, un datora cena būs no 1,5 tūkstošiem eiro uz augšu. Mēs strādājam uz diviem monitoriem, bet vēl ērtāk būtu uz trim,» skaidro Konstantīns. «Tikpat ievērojams ieguldījums ir darbinieku apmācība, jo gatavu speciālistu pagaidām nav. Tam vajadzīgs arī partneru atbalsts un profesionāļu vēlme apgūt jauno.» KPB dalībnieki lēš, ka sākotnējo ieguldījumu BIM programmatūrā un tās apguvē ir atpelnījuši, taču joprojām jāiegulda sistēmas atjaunošanā. Programmu KPB iegādājās no BIM Solutions un piedalījās trīs dienu mācībās ļoti intensīvā ritmā. Svetlana piebilst: tā ir pamatiemaņu programma, bet darba procesā daudz atbilžu jāatrod internetā. «Pašlaik esmu apguvusi programmas pamatlietojumu, bet vēl daudz papildu iespēju jāizpēta praktiskā darba procesā.»
Atkarīgi no partneriem
Projektētāju darbā svarīga ir partneru kompetence. «Diemžēl Latvijā vēl ir maz arhitektu, kuri strādāt ar IFC failiem,» atzīst Svetlana, kā vienu no celmlaužiem nosaucot arhitektu biroju 5. avēnija. Nereti mums pašiem nākas pārlikt arhitektu projektus IFC formātā un pēc tam darīt savu darbu – projektēt komunikācijas.» Vērtējot BIM ietekmi uz sadarbību ar klientiem, KPB speciālisti smaidot atzīst: būvnieki esot sajūsmā par specifikāciju precizitāti, savukārt ēku īpašnieki lielākoties priecājas par inženiertīklu projekta 3D formāta vizuāli skaisto efektu.