BIM risinājumi būvniecībā

Daudzi uzskata, ka būvniecība ir māksla un to veic amatnieki, kuriem darba paņēmieni ir ierakstīti zemapziņā un kustībās. Darbarīkus tie lieto kā sava kermeņa daļu pagarinājumus, kokmateriālus, ķieģeļus, naglas un skrūves pārvēršot mājas vai citas celtnes elementos – gandrīz kā mākslinieks ar otu rada gleznu. Tas, protams, ir idealizēts redzējums un var ļoti atšķirties no Latvijas u. c. valstu celtniecības procesu realitātes. Īpaši bumu laikos, kad visur ceļ un attīsta, celtnieki un celtniecības kvalitāte var būt visai raiba. Arī Latvijā dažu piemēru netrūkst, nemaz nerunājot par traģēdijām – kā Zolitūdes veikala Maxima sabrukšana

Tomēr pamatā celtniecība nav tikai brigādes ar zelta rokām darbs, lai gan uz šādu veikumu var tiekties katrā projektā – no šķūnīša vai privātmājas līdz pat lielveikalam vai daudzstāvu biroju ēkai. Celtniecība nozīmē pārvērst konkrētu, precīzu izmēru būves koncepciju reālā būvē, kas ir redzama, taustāma un apmeklējama dabā (lai gan drīzāk – pilsētvidē). Pats galvenais ir tieši šajā precizitātē. No celtniekiem, kam ir jāiemontē durvis, kas izrādās pasūtītas un piegādātas pāris centimetru platākas par durvju rāmi, var iemācīties jaunu lamu leksiku vairākās valstīs biežāk lietotajās valodās. Tātad pamatā celtniecība balstās uz ļoti precīziem skaitļiem un darbībām 100% atbilstīgi šiem skaitļiem.

Būve – tie ir skaitļi un dati
Skaitļi domās ved pie skaitļošanas kā arī mēdz saukt datorsistēmu darību, kas pamatā ir skaitļu uztvere, glabāšana un apstrāde. Nav pārsteigums, ka celtniecībai vajadzīgo milzu precīzo skaitļu kopu – cik šis dēlis garš, cik šī plāksne plata, cik šī flīze sver un cik maksā 10 kilogramu naglu – vislabāk ir glabāt un apstrādāt datorā. Tādēļ arī pasaulē jau visai sen – un pēdējos gados arī Latvijā – arvien vairāk sāk ievest un lietot datoru atbalstītu celtniecības vadību. Runa faktiski ir par divu paralēlu procesuu (un ar tiem saistītu virkni apakšprocesu) vadīšanu un uzraudzību ar programmatūras risinājumiem.
Viens būtisks process, kā jau minēts ir celtniecības objekta apraksta veidošana un glabāšana. Pamatā tā ir datubāze ar daudziem un sažādiem vārdiem: arhitektam tā ir projektēšanas jeb t.s CAD (computer aided design); būvinženieriem – savs CAD variants; tāmētājam – rīks, kas nepieciešamo materiālu daudzumu pārvērš naudas izteiksmē saskaņā ar aktuālajām cenām (kam nāk klāt darba izmaksas).

jfdjdrjk

Celtniecība nav melnā komēdija

Otrs process ir visus skaitļos aprakstītos materiālu krājumus pareizā secībā salikt kopā, resp., izpildīt kā projektu. Būvlaukums, kur jumiķi ierodas, kamēr pamatu licēji vēl lej betonu, varbūt iederas kādā filmā (melnā komēdijā), bet ne modernā komerciālā celtniecībā. Visam ir jānotiek un viss ir jāvada pēc precīza projekta tapšanas secības plāna. Metodes ir pat vairāk nekā 100 gadu vecas. Amerikānis Henrijs Gants (Henry Gantt) izgudroja t.s Ganta diagrammas (Gantt charts), kur paralēli zīmēja projektu dažādos procesus, lai tos izpildītu efektīvāk (būvniecībā, skicējot darbus pēc Ganta diagrammas, var pamanīt, ka krāsotājiem un grīdas paklāju licējiem vienā stāvā ir paredzēts strādāt vienlaikus, tātad šie darbi ir jāpārplāno). Ganta diagrammas dāka lietot jau 1.pasaules kara laikā, bet plaši izmantoja (uz papīra) 1930.gados ASV, ceļot milzu Hūvera dambi (Hoover Dam) un hidrospēkstaciju.

Tas, ka vienlaikus nedrīkst likt parketu un krāsot sienas, ir atspoguļots ASV projektu vadības nozares 50.gados attīstītajā t.s. kritisko darbību virzienu metodē, kas meklē darbību secības, kuras nedrīkst atlikt vai mainīt projekta izpildes gaitā. Sienas nedrīkst krāsot stāvā, kur vispār nav ielikta grīda, un sienu krāsošana pēc tam, kad parkets jau ir ielikts, ir saistīta ar dažādiem riskiem: parketa apšļakstīšanu ar krāsu u.c. Tādēļ grīdas darbus var uzskatīt par sava veida kritisku darbības virzienu vai plūsmu.

Projektu vadību ārzemēs datorizēja jau 60.gados

Šīs u.c. projektu vadības metodikas, attīstoties IT, 60. un 70. gados tikai pārnestas uz attiecīgajiem programmatūras risinājumiem. Parādoties personiskajiem datoriem, piemēram, radās plaši pieejamas un vienkāršas projektu vadīšanas sistēmas, kas pamatā ar datoru zīmēja Ganta diagrammas, atrada kritiskās darba plūsmas u.tml. Parasti ar šādu programmatūru ir pieticis, lai vadītu projektus, kam ir nepieciešams tikai neliels fizisku materiālu resursu patēriņš, piemēram, kāda cita programmatūras risinājumu atjaunošana, izmantojot 10 programmētājus un to datoru un serveru resursus. Projektu vadības programmatūra ir plaši pieejama, tās ir daudz, un tā ir dažāda, der tikai ar Google pameklēt labāko risinājumu recenzijas.

Būvniecībā pats svarīgākais ir materiālu krājumu pārvēršana gatavā ēkā vai citā inženiertehniskā būvē – tiltā, tunelī, ceļa posmā u.tml. Tādēļ Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) iestājas par kopēja, globāla standarta izmantošanu tieši šajā kritiskajā jomā – būvējamā objekta ciparizācijā. Runa ir par Eiropas Savienības (ES) veicinātu t.s. Building Information Modeling (BIM) standartu, par kuru Latvijā apmācību un konsultācijas kopš pērnā rudens sniedz SIA BIM Solutions.

Eiropā un Latvijā aktuāls ir BIM standarts

Kā skaidro BIM Solutions valdes priekšsēdētājs Ēriks Vītols, lietojot BIM standartu, ir iespējams veidot ēku un būvju 3D modeļus, kas vienlaikus satur plašu informāciju par katru būvelementu (diju, balstu, cauruli, grīdas plāksni u.tml.) un ko attēlo kā iecerētās gatavās būves datormodeļa sastāvdaļu. Tas nozīmē, ka, izmantojot attiecīgo programmatūru, kas barojas no BIM standarta datu kopas, var uzklikšķināt uz ēkas 3.stāva sienas posma un konstatēt, no kāda materiāla tas ir, kadi ir tā izmēri, cik tas sver un, ja vajadzīgs, cik tas maksā. No BIM datiem var veidot arī ēku vai būvju apakšsistēmu 3D attēlojumus – noņemt visu lieko un apskatīt tikai ūdens un kanalizācijas tīklu datus iegūstot, vienkārši pieskaroties cauruļu vai izlietņu 3D simboliem.

Ē. Vītols teica, ka lielākie Latvijas būvnieki patlaban ar stingrām prasībām strādāt ar BIM balstītām sistēmām saskaras galvenokārt ārzemēs, piemēram, lielā Zviedrijas starptautiskā celtniecības kompānija Skanska jau ilgāku laiku visus savus projektus vada uz BIM bāzes. Tomēr, izmantojot BIM standartu, tiekot projektēts Rīgā paredzētais, lietuviešu finansētais iepirkšanās centrs Akropolis, viņš stāstīja.

BIM dati visa ēkas mūža garumā

Galvenā BIM priekšrocība ir iespēja tā datus (kas, protams, ir attiecīgi jāatjauno) izmantot visa būvprojekta mūža garumā – no projekta skices līdz apsaimniekošanai un pat nojaukšanai. BIM standarta datu kopa veido pamatu un kodolu dažādiem programmatūras risinājumu pielikumiem, piemēram, sākot pasūtīt celtniecības materiālus, var konstatēt, ka viena vai otra grīdas seguma vai starpsienas materiāla cena ir mainījusies, un informāciju nosūtīt visiem projektā iesaistītajiem. Arhitekts tad pārzīmē projektu, nodod lēmumu pieņēmējam, kas apstiprina, ka starpsiena būs no materiāla B, nevis no sadārdzinātā A.

BIM Lifecycle

BIM bāzētus risinājumus var izmantot gandrīz visi būvlaukumā strādājošie, piemēram, pieņemot materiālu kravu pie būvlaukuma vārtiem, sargs vai cita atbildīga persona mobilā ierīcē var salīdzināt pavadzīmes datus ar BIM datubāzi: ja izrādās, ka pie būvlaukuma dienvidu vārtiem atvestie paneļi ir paredzēti pacelšanai ar celtni samērā lielā objekta ziemeļu tornī, var nekavējoties novērst pārpratumu un palūgt šoferim kravu ievest pa citiem vārtiem. Būvdarbu vadītājiem nav jāskrien no vienas būvprojekta malas uz otru vai jāatgriežas būvlaukuma birojā, lai risinātu kādu brigadiera, kas atrodas 100 metru attālumā un 16.stāvā, jautājumu – vadītājs savā planšetdatorā var apskatīt visus datus tieši par to vietu, kur brigadieris stāv un vaicā, vai tur ir jābūt lūkai grīdā.

Programmatūras risinājumi – daudzi un dažādi

Dažādu konkrētu būvniecības posmu vai specializētu darbu vadības programmatūras risinājumu ir daudz, un tie ir dažādi. BIM Solutions, kas semināru par BIM standartu rīkoja LBA paspārnē, ir savs saraksts ieteicamu risinājumu. Kā informē Ē.Vītols, “projektu vadītājam, veidojot komandu, ir svarīgi pārliecināties par izvēlēto partneru spēju strādāt atvērtā vidē jeb pēc Open BIM principiem”.

Eksperts uzskata šādus risinājumus: arhitektiem – EliteCAD, būvinženieriem, konstruktoram – Tekla Structures, inženiertīklu (elektrība, kanalizācija, ūdensapgāde, ventilācija) izstrādei – DDS-CAD, ēkas dzīves cikla, enerģijas patēriņa, saules ietekmes u.c. simulācijām – IES VE tāmēšanai un plānošanai – Vico Office, bet modeļu pārbaudei un statusu kontrolei – Solibri Model Checker. Šie risinājumi nav vienīgie, ir citi ar BIM savietojami risinajumi, tostarp virkne pazīstamā Autodesk rīku arhitektiem un inženieriem. Internetā var atrast atsauces arī uz bezmaksas un t.s. atvērtā koda projektēšanas un būvniecības vadības programmatūrū, kas ir savietojama ar BIM. Taču bezmaksas rīks nenozīmē to, ka personāls nebūs jāapmāca to lietot vai nebūs jāsauc palīgā speciālisti pielāgot visiem redzamās risinājuma atvētrās iekšas. Turklāt var gadīties, ka būvprojekta saimnieki vai finansētāji grib, lai tiek izmantoti komerciāli risinajumi ar komersanta juridisko atbildību. Tas – domājot par Zolitūdes traģēdiju…

Tomēr Latvijas būvnieki Ē.Vītols uzskata, ka būvprojektu vadīšana ar BIM bāzētām sistēmām ir neizbēgama, vismaz lielākos projektos ne tikai ārzemēs, bet aizvien vairāk arī Latvijā, kaut vai ekonomiskas efektivitātes dēļ – precīza vadība un iespēja lietas pārskatīt reāllaikā novērš materiālu un darbaspēka resursu izšķērdēšanu kļūdas, nejaušības vai citu iemeslu dēļ.

“Ar BIM iespējams izveidot uzticamu ēkas digitālo attēlojumu lēmumu pieņemšanai, augstas kvalitātes būvniecības dokumentu veidošanai, celtniecības plānošanai un veiktspējas prognozēšanai, un izmaksu aprēķināšanai. Iespēja piekļūt visjaunākajāi informācijai integrētā digitālajā vidē ļauj arhitektiem, inženieriem, būvniekiem un īpašniekiem gūt skaidru, visaptverošu redzējumu par visiem viņu projektiem, kā arī iespēju pieņemt informētus lēmumus ātrāk,” ir teikts BIM Solutions mājaslapā.

Raksta avots: žurnāls “Kapitāls”, papildus ilustrācijas un video tika pievienotas no SIA BIM Solutions puses.

Lūdzu, dalieties ar šo informāciju: