Ēkas, kurās ir labi būt. Ēkas komforta un energoefektivitātes analīzes svarīgums.

Jaunā attieksme pret būvi, kurā ir labi būt, ietekmē dzīves un darba kvalitāti un produktivitāti. Kādi risinājumi tiek izmantoti projektos, lai telpā esošie cilvēki justos komfortabli? Kāpēc mums jārūpējas par komfortu? Kā aprēķināt komfortu? Kāpēc nepieciešama energoefektivitātes analīze, kāpēc nepietiek vienkārši ar AVGK inženiertehniskajiem aprēķiniem? Ar ko atšķiras ēkas energoefektivitātes analīze un energoefektivitātes klašu noteikšanas sistēma? Jaunās metodes jau tiek izmantotas arī Lietuvā, tiesa gan, tikai ēku energoefektivitātes analīzes jomā. Un izrādās, ka ir daudz neizmantotu iespēju, kas neapšaubāmi ietekmēs konkurenci starp ēkām tuvākajā nākotnē, tiklīdz uzņēmumu vadītāji, NĪ attīstītāji un īpašnieki novērtēs komforta ietekmi uz cilvēka darba rezultātiem.

Komforts un energoefektivitātes analīze. Neizmantotās iespējas.

Nekustamā īpašuma attīstītāji Lietuvā pagaidām negribīgi atzīst komforta svarīgumu, kas, izrādās, ir skaidri izmērāms. Neapstrīdamas komforta sastāvdaļas ir telpu mikroklimata kvalitāte (gaisa kvalitātes, mitruma, apkures, gaisa kustības īpašības) un apgaismojuma kvalitāte.

Pētījumu rezultāti rāda, ka minētie komforta faktori ievērojami ietekmē cilvēku darbspējas un psiholoģisko stāvokli. Tas nozīmē, ka darbinieki dažādos komforta apstākļos var nodrošināt atšķirīgu darba rezultātu un produktivitāti. Tieši tāpēc Lietuvā ienākošie vai ienākušie starptautiskie uzņēmumi, projektējot sev ēkas, pasūta speciālas komforta studijasstāsta Kirils Simbirskis, UAB 'Teisingi energetikos sprendimai' projektu vadītājs.

Lieliski saprotam, ka darbiniekiem būs grūti koncentrēties un strādāt savā darba vietā, ja, piemēram, telpā ir pārāk auksti, karsti, trūkst svaiga gaisa, pūš kondicionieris. Nerunājot jau par mūsu dzīvesvietu, kurā ir jāatpūšas, jāatgūst spēki un labi jāizguļas. Tas viss lielā mērā ietekmē mūsu veselību un produktivitāti, un pastāv metodika, kā to aprēķināt projektēšanas procesā. Saskaņā ar Kirila Simbirska teikto Lietuvā projektu attīstītāji arvien biežāk pievērš uzmanību ar enerģētiku saistīto risinājumu analīzei, un tam ir tieša ietekme uz ekspluatācijas izmaksām. Process ir apsveicams, taču joprojām paliek daudz neizmantotu iespēju, uzlabojot savu būvju kvalitāti, veicot to pielāgošanu cilvēkiem.

Alternatīvu analīze un kompleksā ietekmes faktoru aprēķināšana.

Problēma projektēšanā ir tā, ka apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas speciālisti aprēķina un projektē sistēmas, kas orientētas uz ziemas un vasaras normatīvajiem vidējiem lielumiem, to mērķis – noteikt maksimālās vajadzības un atbilstoši tām izvēlēties aprīkojumu. Taču parasti projektētāji neveic optimizācijas uzdevumu. Piemēram, apkures vajadzību aprēķinām pie -23 grādiem Viļņā. Cik bieži ir šāda temperatūra? Tomēr šāds aprēķināšanas veids, sevišķi apkures sistēmas projektēšanai, nav slikts. Vienkārši tas ne vienmēr ir piemērots, ja tiek projektēts bivalents siltuma avots (divas siltuma ražošanas iekārtas, piemēram, siltumtīkls + siltumsūknis), šādā veidā optimizējot investīciju ieguldījumus, ieteicams izvērtēt dinamiskās enerģijas vajadzības un veikt sistēmas optimizēšanu. Bet dzesēšanas vajadzības arī tiek aprēķinātas saskaņā ar normām, taču normās netiek ņemtas vērā apkārtējās ēkas, koku mestās ēnas un temperatūras izmaiņas dienas gaitā vai mēneša periodā saskaņā ar klimatisko datu statistiku. Lietuvā spēkā esošās energoefektivitātes sertificēšanas sistēmas un normas ir vairāk orientētas uz ēkas čaulas termocaurlaidību un kopējo enerģijas patēriņu ēkas kvadrātmetra apkurei. Tas neatrisina individuālo telpu komforta jautājumus. Faktiski telpā klimats mainās atkarībā no āra apstākļiem, mākoņu daudzuma, cilvēku kustības un dažādu sistēmu mijiedarbības. Mērķis ir izveidot precīzu sistēmu, kura nodrošinātu nepieciešamos apstākļus konkrētās telpas vietās. Šim mērķim tiek veikta ietekmes faktoru analīze, skatīts, kurš faktors kādā veidā ietekmē rezultātus. UAB “Teisingi energetikos sprendimai” pārstāvji apgalvo, ka arvien vairāk pasūtītāju vēlas salīdzināt risinājumus, vērtēt to energoefektivitātes efektu. Šim mērķim uzņēmums izmanto speciālu energoefektivitātes analīzes metodiku, dinamiskos aprēķinus, tiek analizēta nevis visa ēka vai tās enerģijas patēriņš, bet katra telpa un pat katra darba vieta. Kuri faktori ir svarīgi un padziļinātas analīzes vērti?

  1. Tiešo saules staru ietekme, fasāžu, logu, ēnas analīze.
  2.  Enerģijas avotu analīze, kāpēc vērts izvēlēties kombinētās sistēmas.
  3. Temperatūras starojuma, sadalījuma analīze, dažādu sistēmu mijiedarbība.

Tātad komforta analīzei ir unikāls mērķis skatīties caur neenerģētisko izmaksu un komforta prizmu. Energoefektivitātes analīze dod taustāmu labumu, salīdzinot ar risinājumu alternatīvām, tāpēc ir vēlama arī Lietuvas īpašumu attīstītāju vidū.

Neredzams labums kļūst acīmredzams.

Kirils Simbirskis atceras projektu, kad viens īpašuma attīstītājs plānoja pārklāt biroja ēkas fasādi ar speciālu stiklu, kurš ir dārgs, taču ar zemu saules starojuma caurlaidību. Šādā veidā tiktu panāktas zemākas dzesēšanas izmaksas. UAB “Teisingi energetikos sprendimai” veica analīzi un aprēķināja, ka apkārtējās ēkas rada ēnu uz noteiktām ēkas daļām un nav obligāti visur izmantot dārgo stiklu. Šādā veidā tika ietaupīti 50 000 EUR.
Citā projektā tika analizēti apgaismojuma risinājumi. Uzprojektētais apgaismojums prasīja lielas elektroenerģijas izmaksas, tāpēc UAB “Teisingi energetikos sprendimai”, izmantojot speciālu aprēķināšanas sistēmu, aprēķināja alternatīvas, t. i., piedāvāja LED apgaismojumu ar sensoriem, nosakot optimālu sensoru izvietojumu. Šādā veidā tika ietaupītas elektroenerģijas izmaksas ekspluatācijas laikā.
Vienai ekspluatējamai ražošanas ēkai vasaras laikā trūka dzesēšanas jaudas. Veicot šai ēkai tehnoloģisko energoefektivitātes auditu, UAB “Teisingi energetikos sprendimai” sagatavoja detalizētus analizējamo cehu modeļus IES VE vidē, modeļi tika kalibrēti atbilstoši cehos uzstādītajiem temperatūras reģistratoru datiem. Kalibrētā modeļa kļūda bija aptuveni +/– 0,3°C (kas atbilda izmantoto temperatūras mērierīču nenoteiktības pakāpei). Izmantojot kalibrēto modeli, tika vērtēts, kāda papildu dzesēšanas iekārtas jauda nepieciešama, tādā veidā nodrošinot tehnoloģiskajam procesam nepieciešamās gaisa temperatūras uzturēšanu.
Gatavojot biroja ēkas "Narbuto 5" projektu, ko realizēja UAB "E.L.L. Nekilnojamas turtas", tika izmantota BREEAM ēku vērtēšanas sistēma. (BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method) ir Apvienotajā Karalistē izstrādāta un augstākajiem standartiem atbilstoša ilgtspējīgo ēku vērtēšanas metode un sertificēšanas sistēma. BREEAM sertifikāts tiek piešķirts ēkām, kuras rada mazāko ietekmi uz vidi. Vērtēšana sākas no ēkas projektēšanas un notiek visā ēkas būvniecības procesā). Tika sagatavots ēkas analītiskais modelis modelēšanas programmas vidē un veiktas dažādas analīzes. Tika veikta dabiskā apgaismojuma modelēšana, lai nodrošinātu labas pasaules prakses iedzīvināšanu, kuru apraksta BREEAM standarts. Analīzes laikā, sadarbojoties ar ēkas arhitektu, tika izvēlēti risinājumi, kuri ļāva iedzīvināt BREEAM prasības saistībā ar dabiskā apgaismojuma vienmērīgumu un dienas gaismas faktoriem. Vērtēšana ļāva nodrošināt, ka ēkas tiek projektētas, nodrošinot vizuālo komfortu lietotājiem.
Veiktā ēkas dinamiskā energoefektivitātes modelēšana ļāva precīzi novērtēt dažādu ražotāju piedāvāto iekārtu energoefektivitāti un elektroenerģijas izmaksas ekspluatācijas laikā. Šāda sistēmu salīdzināšana ļāva viegli izvēlēties iekārtas, kuras tiks uzstādītas ēkā. Veiktā dinamiskā energoefektivitātes modelēšana arī ļāva pamatoti atbildēt uz nomnieku jautājumiem par plānotajām enerģijas izmaksām ēkas apkurei un dzesēšanai, atbildēt uz nākamo nomnieku jautājumiem par pienācīgiem komforta apstākļiem. Attīstītāju rīcībā esošie modelēšanas dati nodrošina priekšrocību salīdzinājumā ar citiem nomātājiem.

IES VE sistēma kompleksai ēku komforta analīzei.

UAB “Teisingi energetikos sprendimai” jau četrus gadus sniedz specializētus ēku komforta un energoefektivitātes analīzes pakalpojumus. Uzņēmuma paplašināšanās rāda, ka Lietuvā pieaug vajadzība pēc šādām specializētām analīzēm, lielā mērā pateicoties ārvalstu pasūtītājiem.

Tā kā šādas analīzes nav iespējamas ar vienkāršiem aprēķināšanas līdzekļiem, jo jāņem vērā daudzi ietekmes faktori, klimata dati u. tml., bija jāizvēlas specializēta programmatūra. Tirgū pieejamas daudzas programmas, izvēlējāmies IES VE (Integrated Envoirament Solutions Virtual Envairamanet) programmatūru, jo mums bija svarīga ērta, intuitīva lietošana. IES VE ir plašākais dažādu analīžu spektrs, nav vajadzīgs dažādās programmās veikt dažādas analīzes. Vēl viens svarīgs faktors bija tas, ka IES VE programmatūra sertificēta saskaņā ar daudzu valstu sistēmām, kas nodrošina uzticēšanos aprēķinu rezultātiem. Tas ir galvenais mūsu darba līdzeklis, kas palīdz mums veikt sarežģītus aprēķinus, analīzistāsta Kirils Simbirskis.

 

Svarīgi, lai projekta iniciatori un pasūtītāji saprastu, ka šāda analīze jāsāk jau agrīnā projekta stadijā, kad vēl var salīdzināt alternatīvas, meklējot optimālus risinājumuspiebilst Kirils Simbirskis.

Viņš priecātos, ja nākamajā projektā pasūtītājs jau vēlētos veikt arī ēkas dzīves cikla analīzi, kurā ēkas risinājumi tiek vērtēti 60 gadus uz priekšu, ieskaitot ekspluatāciju un nojaukšanu. Ilgtspējīgu ēku ēra sākas arī Lietuvā.

Lūdzu, dalieties ar šo informāciju:
Comments for this post are closed.