background-img004

Piemērotu projektēšanas rīku lietošana par divām trešdaļām samazina kļūdas un nepieciešamību labot padarīto.

Lai uzlabotos būvniecības darbu kvalitāte, projektētājiem būtu jāizmanto modernas, plaši savietojamas un pašiem ērtas tehnoloģijas. Tādā gadījumā, kā liecina vairākās valstīs veikti pētījumi, ir iespējams par divām trešdaļām mazināt kļūdīšanos un pārstrādāšanos, uzskata būvniecības eksperti.

Ja strādājot ar programmu, projektētājs nejūtas priecīgs un apmierināts, tad tā ir spēcīga indikācija, ka, iespējams, nav izvēlēts īstais rīks. Piemēram, domājot par BIM (Building information modeling) rīku izmantošanu, ir vērts papūlēties, lai atrastu vispiemērotākos, kas palīdz audzēt ražīgumu, strādāt integrētā, atvērtā vidē un ko būtu ērti „iesēdināt” esošajos darba procesos,atzīst SIA “BIM Solutions” valdes priekšsēdētājs Ēriks Vītols.

Eksperts uzsver, ka ikvienam būvniecībā iesaistītam uzņēmumam nemitīgi ir jārūpējas par projektēšanā izmantojamās programmatūras atjaunošanu. Ja tas netiek darīts, tad ir jāsāk iespējami ātrāk.

Mainot tehnoloģijas, vienlīdz liela uzmanība ir jāpievērš gan tehniskiem apsvērumiem, gan arī iepriekšējām apmācībām un darba procesu pārkārtošanai.

Vispirms jāizvērtē, ko un kā izmanto projektētāji kādā veidā notiek apmaiņa ar rasējumiem, tehniskajiem datiem, kā notiek nepilnību novēršana un izmaiņu veikšanaskaidro Vītols.

Izrādās, bieži vien projektētājam šķiet, ka darbs ir pilnībā paveikts, taču tālākai izmantošanai tas ir jāpārstrādā, jo izmantotā programma nepiedāvā iespēju veikt nepieciešamo detalizāciju. Tādēļ izvēlētajam rīkam ir jābūt ar tik lielu detalizācijas pakāpi, kas atbilst projektēšanai izvirzītajiem mērķiem.

Tirgū ir pieejami dažādi risinājumi, tādēļ pirms jaunu tehnoloģiju ieviešanas ir vērts skrupulozi pārliecināties, ka izvēlētais rīks patiešām ir savietojams ar projektēšanas programmām, kuras izmanto birojā un ar kurām darbojas nozīmīgākie klienti un partneri. Īpaši svarīga ir, piemēram, .ifc failu kvalitāte, kas spēj nodot pilnu informāciju ne tikai par ģeometriju, bet arī par izmantotajiem materiāliem, skaidro speciālisti.

BIM rīkos pietiekami plašs iebūvēto instrumentu klāsts, līdz ar to nav nepieciešams lietot vairākas aprēķinu programmas un rezultātus importēt no vienas programmas uz otru. Tādējādi savietojamība ir kļuvusi kvalitatīvāka, bet procesi – ātrāki,atzīst „RPRO” pārstāvis Andrejs Garders.

Jāatceras, ka projektēšanas rīku ieviešana ir projektētāju, arhitektu un citu procesos iesaistīto speciālistu rūpes. BIM nozīmē lielas izmaiņas ne tikai tehnoloģijās, bet arī visā projektēšanas procesā.

Projektēšana ar BIM vairāk līdzinās virtuālai celtniecībai nekā zīmēšanai, tādēļ projektētājiem ir jāpieņem šīs izmaiņas. Tas prasa zināmu piepūli un laiku,atzīst Garders.

Šo iemeslu dēļ ļoti būtisks ir atbalsts, ko piedāvā datorprogrammas izstrādātāji. Būtu vēlams ar noskatīto projektēšanas rīku pastrādāt, pirms tiek pieņemts lēmums par tā iegādi.