klaidos-BIM-projektuose-1

7 būtiskas kļūdas BIM projektos

Latvijā tiek uzsākts pietiekami liels skaits BIM projektu, taču ievērojama daļa šo projektu nesniedz cerētos ieguvumus, un procesi iestrēgst. BIM izmantošana beidzas projektēšanas posmā, un tā vairs netiek izmantota būvniecības posmā. Radies priekšstats, ka BIM metodika nav līdz galam pabeigta, tāpēc parasti mēdz atgriezties pie senajām darba organizācijas metodēm. Taču BIM projektu pārvaldība ir jauns process – darba, informācijas un komunikācijas jauna veida organizēšana. Dabiski, ka gan pasūtītājiem, gan projekta izpildītājiem trūkst pieredzes, bet noteiktu, ierastu standartu vēl nav. Tātad kādas problēmas un kļūdas, kas pastāvīgi atkārtojas un grauj BIM projektus, ir pamanījuši „BIM Solutions“ BIM projektu vadītāji?

1. Kas ieceļ BIM vadītāju?
Pirmā problēma ir tāda, ka BIM projekta vadītāja funkcijas un atbildības sfēras bieži tiek saprastas nepareizi un ierobežoti. BIM vadītājs ir projekta informācijas veidošanas, apmaiņas un komunikācijas procesa organizators. Viņš tāpat ir atbildīgs par informāciju ne tikai projektēšanas, bet arī būvniecības posmā. BIM vadītājs saskaņā ar PAS 1192-2 standartu tiek iecelts jau projekta inicializācijas posmā un veic savas funkcijas līdz pat būves nodošanai. Tāpēc projektu vadītājs būtu jānolīgst pasūtītājam, un tam jāpārstāv pasūtītājs.
“Ja BIM vadītājs pieder projektētājai komandai, viņš var just pienākumu vai spiedienu “piesegt” komandas kļūdas un kavēšanos, koriģēt vai atjaunot informāciju serverī,” – stāsta BIM vadītāja Virginija Jatkauskaite.
“Pasūtītājam pašam ne vienmēr ir laiks un kompetences, lai kontrolētu BIM projekta izpildi, tāpēc projekta vadītājs strādā atbilstoši prasībām, kas saskaņotas ar pasūtītāju,” papildina BIM projekta vadītājs Nerijus Kurcevičš. – “Ir ļoti svarīgi, lai par BIM atbildīgajai personai būtu pasūtītāja pilnvaras, lai viņš varētu motivēt komandu vai piemērot sankcijas, tādējādi pārvaldot visu darba procesu.”

2. BIM mērķu nenoteiktība
“Sākot strādāt vienā projektā, – atceras Virginija, – mums bija uzdevums modelī uzraudzīt konstruktoriem nepieciešamās atveres, kopējās krustojumu vietas. Taču projekta gaitā (un, iespējams, saprotot projekta vērtību) radās arvien vairāk prasību modelī norādīt vienus vai citus risinājumus. Tādām lietām jābūt noteiktām jau pašā sākumā.”
Ja pasūtītājs nezina, kāpēc pasūtījis projektu, nav vairs skaidrs, kādai jābūt detalizācijai, cik daudz un kādai informācijai jābūt modelī, vai izmantosim un kādā veidā izmantosim informāciju būvniecības procesā utt. Tāpēc ir ļoti svarīgi definēt BIM mērķus, atkarībā no kuriem formulējamas skaidras un pamatotas BIM prasības.
Tādā veidā tiek atrisināta arī pārmērīgu BIM prasību problēma, projekta dalībniekiem vienkārši izskaidrojot, kāpēc pastāv viena vai cita prasība. Ja mērķi jau no paša sākuma netiek apspriesti, pasūtītājs pats var sākt mainīt prasības projekta izpildes gaitā – tas rada papildu problēmas un vairāk darba visiem projektā iesaistītajiem.

3. Sagatavošanās BIM projektam
“Cik nācies strādāt ar BIM projektiem, vienmēr tieku iemesta darbu karstumā, tāpēc komanda galu galā nespēj pieņemt jauno informāciju un izpildīt prasības. Bet mācīties projekta laikā nav paredzēts.”- stāsta Virginija. Bieži sastopama problēma ir tāda, ka pasūtītāji vispirms izvēlas projektētājus vai celtniekus, taču tikai pēc tam parādās BIM prasības.
Tā rodas risks, jo projekta komandai var nebūt vajadzīgo kompetenču, lai pildīto noteiktās prasības. Vai arī līgumā tiek minēts vārds BIM – bez sīkākām prasībām un noteikumiem. Rezultāts – piegādātāji nav sagatavoti, bet nav arī nekāda pamata, lai no viņiem kaut ko prasītu.

Tomēr BIM projektam jāsākas ar mērķiem un prasībām projektam un komandai. Tikai pēc tam saskaņā ar noteiktām BIM prasībām būtu jāizvērtē pakalpojumu piegādātāja kvalifikācija un jāveido komanda.
Ir ļoti svarīgi, lai netiktu izlaists posms, kurā notiek sagatavošanās projektam. Tam jābūt uzmanīgi un smalki izanalizētam, komanda jāiepazīstina ar noteikumiem, prasībām, komunikācijas un dokumentu glabāšanas sistēmu. Noteikti jau iepriekš jāpārbauda informācijas apmaiņa, IFC imports/eksports saskaņotajās koordinātēs un komunikācijas platformas,”- ar praktiskiem padomiem dalās Nerijus.

4. Kāpēc nav pareizi gatavot projektu 2D vidē, bet tad pārcelt uz 3D?
BIM vadītāji pastāvīgi saskaras ar joprojām ierastu nostāju, ka ātrāk ir sagatavot projektu 2D vidē un tad pārcelt uz 3D, lai novērtētu projekta izstrādes situāciju. Iespējams, ka pasūtītājs un citi projekta dalībnieki gaida rasējumus: “3D var pagaidīt”, vai arī tiek uzskatīts, ka inženieriem ir pietiekamas kompetences, lai rezervētu vietu sistēmām 2D rasējumos.
Visbeidzot, būvniecības vietā pēc rasējumiem vadās gan celtnieki, gan montētāji, bet 3D modeļi netiek izmantoti. Šo iemeslu dēļ Virginijas praksē bijušas šahtas, kurās neietilpa caurules, lai gan modelī viss bija kārtībā; koridoros nācās pārmontēt daļu trašu, jo 2D rasējumos caurules bija piestiprinātās vienā veidā, bet pārbaudāmajā modelī – citādi.
“3D modeļu izveidošana no 2D modeļiem aizņem laiku un rada papildu izmaksas, tāpat ir liels risks, ka rasējumos tiks izdarītas korekcijas, bet 3D modeļos – nē. Būvniecības posmā nav ne papildu laika, ne naudas līdzekļu. Vai tāpēc nebūtu prātīgāk uzreiz projektēt 3D vidē, tādējādi jau prevenciāli atrisinot problēmas? Turklāt 3D modeļi darbiniekiem ir labāk saprotami, rodas mazāk pārpratumu, “ – spriež Ēriks Vītols, BIM Solutions vadītājs.

5. Elementu klasificēšana
Ir vēl kāda problēma – būvniecības elementu informācijas klasificēšana. Problēma rodas tad, ja to pašu objektu, piem., kolonnu, vieni sauc tā, savukārt, otri – citādi. Tobrīd projektā ir kļūdaina informācija par to, kādas kolonnas un cik pastāv.
Vai arī mēdz būt gluži pratēji varianti – atšķirīgiem elementiem piešķirts viens un tas pats nosaukums. Tāpēc, ja katrā jaunā projektā tiek radīti jauni nosaukumi un projekta dalībnieki izmanto klasifikācijas sistēmas, rodas īsts informācijas haoss.
Tas viss ietekmē daudzuma aprēķinus, tāmes izstrādi, kā arī iepirkuma un ražošanas procesus. BIM bieži tiek uztverts kā skaists 3D attēls, taču būtībā BIM ir sistemātiski sakārtota informācija.

6. Trūkst vienotas informācijas platformas
Viena no biežāk sastopamām problēmām, ar ko nākas saskarties, ir – vairāki atšķirīgi informācijas glabātuves vai apmaiņas veidi. Informācija tiek saņemta, izmantojot e-pastu, pagaidu saites, tā tiek ievietota projektētāja serverī vai pasūtītāja norādītajā vietā. Galu galā kļūst ļoti sarežģīti atrast aktuālo un pareizo informāciju. To viegli varētu atrisināt viena projekta dokumentācijas uzglabāšanas vieta.

Cits šķērslis ir atšķirīgas dokumentu, rasējumu un modeļu versijas. Visiem vajadzētu strādāt, izmantojot jaunāko informāciju (viena dokumenta princips). “Kādā projektā jau būvniecības stadijā arhitekti pēc veiktajām korekcijām modeli augšupielādēja tikai savā serverī.
Visiem citiem, kam nebija atjauninātās informācijas, strādāja, izmantojot veco arhitektūru. Būves konstrukcijas jau bija izgatavotas, un arhitektiem nācās atkal visu pārstrādāt.” – ar negatīvu pieredzi dalās Nerijus. Līdzīgi notiek ar rasējumu versijām: projekti tiek sākti, nesaskaņojot dokumentu komunikācijas un pārvaldes kārtību. Tā ir īsta laika un naudas tērēšana.

7. 3D Modeļa pieejamība būvlaukumā
Šobrīd projekta gaitā būvlaukumā pamatā vadās pēc 2D (drukātiem) rasējumiem. Pēc BIM vadītāju domām, ir ļoti svarīgi izvairīties no interpretācijām, lasot rasējumus (īpaši, ja projekta rasējumi ir grūti nolasāmi informācijas apjoma dēļ). Būtu vēl labāk, ja celtnieki un montētāji varētu izmantot planšetes, jo ar 3D attēlu pārskatīt elementu informāciju vai to pārvaldīt (mērīt, sagriezt u.tml.) kļūst vēl vienkāršāk un ātrāk.
Rasējumu izdrukāšana ne tikai aizņem laiku, bet arī rada izmaksas. Starptautiskajā uzņēmumā SCANSKA konstatēts, ka projektu vadītājs rasējumu dēļ mēnesī vidēji zaudē 2 dienas. Savukārt, izmantojot planšetes un projekta informācijas pārvaldīšanas programmu (tādas kā Trimble Connekt), var pārskatīt jebkurus dokumentus, rasējumus vai modeļus. Turklāt tiek atrisināta vēl kāda problēma – iespējams savienot visu projekta daļu 3D modeļus, bet 3D vizuālo informāciju var uztvert ātrāk un precīzāk, un darbiniekam tad vairs nav vajadzīgi inženiera paskaidrojumi.

Kā palielināt projekta efektivitāti?
Ja vēlamies palielināt projekta efektivitāti, mums jāsaprot BIM organizācijas specifika, pienācīgi jāsagatavojas inovācijām un jāiekļauj projekta komandā pieredzējuši BIM vadītāji un konsultanti. Nepieciešama gan pasūtītāja, gan izpildītāja vadības izpratne un uzmanība.
“Kompetentu BIM vadītāju nav daudz, tāpēc svarīgi ir izvērtēt konkrētā BIM vadītāja praksi. Domāju, ka pašlaik BIM apmācības Latvijā ir ļoti virspusējas un teorētiskas, tām trūkst pielietojuma un praktisku piemēru. Turklāt BIM metodika un organizācija jāsaprot arī pasūtītājam – no viņa taču ir atkarīga liela daļa projekta panākumu. BIM Solutions tāpēc ir radījis atšķirīgas mācību programmas BIM projektu vadītājiem, projektu pasūtītājiem un tieši BIM informācijas lietotājiem. Tomēr no pieredzes zinām, ka ar mācībām bieži vien nepietiek un labāk ir gūt pieredzi, pirmo projektu realizējot kopā ar profesionālu konsultantu – tādējādi izvairoties no kļūdām un sarežģījumiem,”- apgalvo Ēriks Vītols, BIM Solutions vadītājs.