Ātrākas un lietotājam draudzīgākas inženiersistēmas izstrāde 2D vidē

Ātrākas un lietotājam draudzīgākas inženiersistēmas izstrāde 2D vidē

Liela daļa Lietuvas inženierijas uzņēmumu projektus veic, izmantojot 2D zīmēšanas rīkus. Šāds darbs ietver ļoti augstas izmaksas, gan gatavojot oriģinālos rasējumus, gan rediģējot tos, jo īpaši, ja mēs vēlamies nodrošināt informatīvus rasējumus. Kā mēs varētu atvieglot inženieru darbu un padarīt efektīvāku darba laika sadali?

Laika izšķiešana, strādājot ar 2D instrumentiem

Ar zīmējumu sagatavošanu saistītais laika patēriņš. Projekta sagatavošanas rasējumu izstrādei tiek izšķiesti aptuveni 70% no laika, no kuriem divas trešdaļas sastāda rasējumus, ko izraisa Izklājuma pārskatīšana. Ja arhitekti un dizaineri ievieš kādas izmaiņas projektēšanas posmā, inženieriem ir jāpatērē daudz laika, lai savestu kārtībā inženiertehniskās sistēmas pēc šo korekciju veikšanas.

Zīmējumos ietvertā informācija. Bieži vien, lai ātri veiktu darbu, inženieri modelē sistēmu vienā līnijā, neredzot detaļas (pārejas, līkumus, cauruļvadu brīvgala veidojumus, u.c.). Lai pasūtītājam būtu skaidra informācija par cauruļu vai cauruļvadu pārejas posmiem un diametru izmēriem inženieriem ir jāpavada daudz laika informatīvo rasējumu izstrādei, jo rasējums ir vienīgais veids, kā nodot šo informāciju. Līniju uzzīmēšana tā vietā, lai dotu reālos mērogus, noved pie tā, ka instalācijas fāzē elementi neiederas to paredzētajās vietās vai rada pretrunas starp sistēmu šķērsgriezumiem.

Materiāla lokšņu daudzums. Precīzs lokšņu daudzums ir viens no aktuālākajiem jautājumiem. Strādājot ar 2D rīkiem, materiāla loksnes tiek sagatavotas neprecīzi, ar kļūdām, atsevišķi elementi vispār netiek ņemti vērā. Tas ietver vairākus sistēmas elementus (līkumus, cauruļvadu brīvgala veidojumus, trejgabalus, kontroles vārstus, kabeļa garumu u.c.). Tā rezultātā nav iespējams noteikt projekta izmaksas. Apakšuzņēmēji ir spiesti vai nu veikt izmaiņas vai riskēt. Ir iesaistītas lielas materiālās vērtības. Ja cenas tiek aprēķinātas saskaņā ar reālo situāciju, projekta izstrādātājs var saskarties ar milzīgām novirzēm no budžeta.

Cik efektīva ir 2D projektēšanas vide?

Darbošanās, izmantojot 2D-3D-2D metodi. Darbs norit normāli: arhitekts iegūst 2D (DWG) failu, kas ir iesaistīts specializētajā inženierijas sistēmas dizaina aplikācijā, piemēram, DDS-CAD, kas veido dizaina sistēmu. Kā ierasts, programmas dizaineris redz statiskus 2D plānus, bet projektēšanas sistēmu inženieris ar roku velk līnijas, izmantojot sistēmas elementu konkrētos parametrus (kas veido virtuālo sistēmu un jebkurā laikā var tikt regulēti). Pēc tam, kad inženieris ir veiksmīgi izpildījis savu darbu, tiek izstrādāti sistēmas 2D rasējumi (DWG) formātā un iesniegti citiem projekta dalībniekiem.

Kā rast izeju? Strādājot ar specializētām programmām, mēs patērējam daudz laika, izmantojot bibliotēkas sistēmu elementus. Mums nav nepieciešams veidot tos visus no jauna. Mēs izmantojam dažādus elementus, kuriem jau ir visa informācija (ģeometriska forma, izmēri, savienotāji, u.c.). Tādējādi inženieris vienkārši rada sistēmas (modeļa) digitālo prototipu, noapaļojot sistēmas mērogojamības patiesos izmērus. Šajā gadījumā zīmējumi ir vienkārši digitālā modeļa pārstāvošā forma. Jums ir jānosaka, ko un kā jūs vēlaties parādīt savos zīmējumos un sistēma automātiski atjauninās zīmējumus.

Darbu ievērojami atvieglo arī elektrisko un zemsprieguma tīklu projektēšanas tehnoloģija. Tā automatizē daudzas manuālās funkcijas. Vairāk par webināro ierakstu:

Izmaiņas – tā ir ikdiena un veido mūsu darbības jomu. Pielāgošana esošam modelim, automātiski mainās zīmējumi un materiālu lokšņu daudzumi. Materiāla lokšņu izmantošana neprasa tik daudz laika, kā projektēšana ar 2D aplikācijām. Materiāla loksnes tiek automātiski ģenerētas no pašreizējā sistēmas modeļa. Tās tiek atjauninātas atbilstoši pārmaiņām, kas izriet no modeļa. Šīs loksnes nodrošina precizitāti. Tas atspoguļojas visos elementos (cauruļvadu brīvgalu veidojumos, līkumos, trejgabalos un citos elementos), ietverot kopējos cauruļu vai cauruļvadu garumus. Izmantojot šādas materiālu loksnes, mēs varam precīzi novērtēt kopējās projekta izmaksas. Klients saņem konkrētas sistēmas elementus, un, ja tas tiek samaksāts, izejot no reālās situācijas, pasūtītājam nerodas nekādas papildu izmaksas attiecībā uz inženiertehnisko sistēmu.

[su_quote cite=”teica Marius Pliuskys (Mariušs Pliskis).”]2D projektiem parasti ir tikai numurs, piemēram, cik daudzi kilometri kabeļu nepieciešams. Darbā ar DDS-CAD var ātri redzēt, cik daudz kabeļa un kāda veida kabelis ir nepieciešams konkrētai grīdai. Saskaņā ar laika grafiku un būvniecības apjomu, mēs varam plānot materiālu piegādi un citus darbus.[/su_quote]

Kolīzijas problēma. Ar esošo sistēmu ir vieglāk apskatīt, analizēt 3D modeļus un veikt tūlītējus pasākumus, lai novērstu kļudas. Ja viss atrodas atbilstošā vietā, ir viegli pārredzēt visu sistēmu.

UAB 4D projektu speciālisti apgalvo, ka programmatūras DDS-CAD „atbilst elektroenerģijas tīklu, dizaina un efektivitātes prasībām. Visas nepieciešamās elektriskās apakšstacijas, termināļi un vadi rosina izmantot modeli DDS-CAD, kas īsā laikā rada vadības bloka dokumentāciju, slēgumus un vadu sistēmu. Veicot izmaiņas, piemēram, attiecībā uz gaismas ķermeņu un citu iekārtu skaitu palielināšanu, sistēma veic nepieciešamos pārrēķinus un jaudas izmaiņas. Citās inženiertīklu projektēšanas programmās šie darbi jāveic manuāli.

Neskatoties uz to, ka līdz šim dominējuši 2D projekti, tuvākajā nākotnē ir nepieciešams padomāt par BIM tehnoloģiju pilnveidošanu.