Būvlaukuma digitalizācija

Modernā rūpnīcā, kur ražo elektromotorus (tādas rūpnīcas ir arī Latvijā), rodas traucējumi virpošanas līnijā. Tā acumirklī apstājas, novēršot dārgas iekārtas bojājumus un zaudētu produkciju.

Maiņas vadītājs savā planšetdatorā momentā redz, ka ir problēma, pieslēdzas novērošanas kamerai un pārliecinās, ka datorizētā virpa ir apstājusies. Viņš arī pārbauda, vai ir aizgājis automātisks ziņojums un ar mirkļziņu (WhatsApp tipa lietotni) informē strādniekus, ka virpošana uz laiku ir pārtraukta. Uz līniju dodas apkopes tehniķis, nofotografē iesprūdušo detaļu, izņem to un veic mašīnas remontu. Būvlaukumā, līdzīgi kā rūpnīcā, ražo daudzstāvu dzīvojamo ēku. Pēkšņi beidzas betons. Tā liešanas darbu vadītājs Jānis nokāpj no 4. stāva, dodas uz vagonīņu pie sava priekšnieka Artūra, kura nav uz vietas. Rakņājas pa Artūra papīriem, jo atceras – priekšnieks teica, ka betonu atvedīšot firma B līdz plkst 10.00. Tagad ir jau 11.15 – un betona vairs nav. Nevar saprast, kur Artūrs savā sliktajā rokrakstā ir pierakstījis betona vedēja mobilā tālruņa numuru. Tikmēr no 5. stāva ar lielu troksni nokrīt ķerra. Neviens nav cietis, bet kāds no strādniekiem sauc, ka ķerra esot uzkritusi kādai kastei, laikam darbarīku kastei. Kamēr Jānis sadzen pēdas Artūram un sazvana betona piegādātāju, ķerra ir aizvākta un apakšuzņēmējs santehniķis Andris it kā sadauzīto darbarīku kasti ir aiznesis. Nākamajā dienā viņš iesniedz pretenziju, ka darbavietas negadījumā ir sasisti mēraparāti 500 eiro vērtībā. Strādnieks Igors, no kura netālu ķerra nokrita, gan saka – sadauzītā darbarīku kaste (kas maksājot 30 eiro) esot bijusi tukša. Andris instrumentus laikam esot lietojis pagrabā, bet nekādu pierādījumu neesot. Ejot mājās, Igors parakstās arī par čomu un kolēģi Kārli, kas skaitās strādājis pilnu maiņu, bet faktiski aizlavījies pirms pāris stundām uz savas meitas muzikālo pasākumu bērnudārzā.

Neefektivitāte kaitē pelnītspējai

Sakrājoties šādām ikdienišķām kļūmēm un blēdībām, māju nodod ar 30 dienu kavēšanos un būvnieki nopelna ļoti maz. Diemžēl šādi gadījumi ir būvniecības realitāte gan Latvijā, gan daudzviet ārzemēs. Ēku un būvju ražošana vēl ir tālu no modernākās, ar IT aprīkotās industriālās ražošanas. Bet izmaiņu iespējas pastāv, īpaši izplatoties dažāda veida mobilajām ierīcēm, pieslēdzot būvlaukumus internetam un bezvadu Wi-Fi tīkliem.

Ja mēs salīdzinām būvniecības industriju ar ražošanas industriju, tad būvniecības industrijas attīstības tempi krietni atpaliek,

stāsta digitālās būvniecības projektēšanas konsultāciju uzņēmuma BIM Solutions valdes priekšsēdētājs Ēriks Vītols, kura vadītais uzņēmums konsultē par digitālās projektēšanas standarta Building Information Modeling (BIM) ieviešanu un lietojumu.

Ē. Vītols brīdina, ka agrāk vai vēlāk ar digitālām tehnoloģijām aprīkotas ārzemju vai ārzemju kompānijām piederošas būvnieku brigādes var izkonkurēt konservatīvos Latvijas būvniekus, kuriem ir zemāks ražīgums:

Pašreiz Latvija ir zināmā mērā pasargāta no ārvalstu konkurentiem galvenokārt birokrātiskā sliekšna dēļ, jo finansējums lielākoties nāk no Eiropas struktūrfondiem un valsts, kur ir nepieciešama spēcīga lokālā ietekme, taču brīdī, kad fondi beigsies, tirgus atvērsies. Ja Latvijas būvniecības uzņēmumi nepielāgosies mūsdienu situācijai, viņi tiks izsisti ārā.

Slikta komunikācija grauj nozari

Kā liecina globālā būvniecības nozares statistika, 10 % materiālu tiek izniekoti, 30 % padarītā darba ir jāpielabo, 40 % darbības būvlaukumos ir neražīgi un 40 % būvprojektu pārsniedz sākotnējo tāmi. Galvenie šāda nesaimnieciskuma iemesli ir slikta komunikācija, slikta plānošana un nepietiekama sadarbība. Apskatot tirgū pieejamos mobilos risinājumus, ir skaidrs, ka katrai aktivitātei materiālu uzskaitei, jaunāko plānu grozījumu izplatīšanai, piegādes uzraudzībai, kļūdu un negadījumu dokumentācijai u. c. – ir vairākas mobilās lietotnes. Būvniecības nozares interneta izdevumos raksti 10 labākās mobilās lietotnes būvniecības nozarei ir sastopami jau vairākus gadus. Atgriežoties pie iedomātajiem notikumiem būvlaukumā: tuvojoties norunātajai piegādei, vadītājs mobilajā tālrunī vai planšetdatorā varētu redzēt, ka betona maisītājs ir iestrēdzis korķī uz šosejas; ķerrai gāžoties, par objekta drošību atbildīgais darbinieks tūliņ steigtos uz notikuma vietu, nofotografētu nokritušo ķerru un bojāto darbarīku kasti, fotogrāfijas pievienojot incidenta ziņojumam; viņš arī audio vai video ierakstā fiksētu 5. stāva darbinieku liecības par ķerras noripošanu; ienākot būvlaukumā no rīta un to pametot vakarā, katrs darbinieks pie vārtu sensora nopīkstinātu savu mobilo tālruni (tas samazinātu draudzīgo izpalīdzēšanu, jo agrāku aiziešanu no darba var saskaņot ar attiecīgo vadītāju).

Integrētas vadības sistēmas

Viens šāds integrēts mobilo rīku komplekts, kas informāciju smeļas un glabā mākonī, ir Trimble Connect. Tas piedāvā piekļuvi visiem būvprojekta datiem gan interneta pārlūkos, gan galda datoros un mobilajās ierīcēs. Tā pamatā ir BIM standarta datu krājumi, kuros digitāli ir attēlots iecerētais objekts, tajā var veikt un visām iesaistītajām pusēm izziņot izmaiņas. Piemēram, t. s. nesaderību meklēšana (clash checking): programmatūras funkcija pamana, ka arhitekts un (vai) projektētājs ir aizmirsis no plāna izņemt siju, kas aizsprostotu ēkas durvis; par kļūdu un izmaiņām tiek informētas visas iesaistītās puses, un sija netiek iebūvēta nevietā, to izmanto citviet vai svītro no būvmateriālu pasūtījuma, ja kļūda ir pamanīta savlaicīgi. Risinājumu klāstā ir arī būvlaukuma marķēšanas rīki, kas, izmantojot objekta digitālo projektu un GPS datus, ļauj dabā ar krāsu vai mietiem iezīmēt vietas, kur ir liekami dažādi balsti, lejami pamati u. tml., tādējādi sagatavojot būvlaukumu dažādu apakšuzņēmēju brigāžu darbībai. Ē. Vītols norāda, ka globālais zviedru celtniecības koncerns Skanska, kuram arī ir filiāle Latvijā, savos būvprojektos visā pasaulē darbojas maksimāli digitālā vidē. Darba vadītāiiem un lielai daļai strādnieku ir savi planšetdatori (parasti IPad) vai piekļuve tiem vajadzības gadījumā. Tie ir abpusējas komunikācijas rīki: saņem jaunāko informāciju no projekta vadības un vienlaikus informē vadību un darbiniekus par būvlaukumā notiekošo.

Būvlaukums ir vieta, kur informācijas pieeja pareizā laikā un vietā ir vissvarīgākā, jo katra minūte maksā: algas, vagoniņu, celtņu, ekskavatoru, pacēlāju u. c. iekārtu noma, termiņu soda sankcijas, komunālie pakalpojumi (elektrība, ūdens utt.) u c. izmaksas. Būvnieku aprīkojot, piemēram, ar planšetdatoru, tiek ievērojami uzlabota iespēja saņemt un nodot informāciju. Konkrētais darbinieks kļūst par mobilo informācijas centru un, konstatējot nepilnību projektā, par to var uzskatāmi paziņot atbildīgajam projektētājam,skaidro Ē. Vītols.

Ari Latvijā un Lietuvā var strādāt moderni

Latvijas industriālais koncerns UPB izmanto un attīsta būvniecības vadības sistēmas. Viens no risinājumiem ļauj būvprojekta vadītājiem redzēt objekta 3D attēlus, kas vizuāli demonstrē būvniecības secību. Agrāk vadītāji būvlaukumā to plānoja darba secības kalendārā, bet tagad ekrānā var redzēt, kā tam ir jāizskatās dabā, tādējādi visi iesaistītie redz ēkas t. s. fizisko loģiku – kas un kā ir jābūvē noteiktā secībā. Līdzīgas sistēmas lieto lielais Lietuvas celtniecības uzņēmumus Panevēžio statybos trestas, kas, kā minēts kompānijas aprakstā internetā, jau konkurē Skandināvijas tirgū. Kā uzsver Ē. Vītols, lielajos ārvalstu tirgos būvlaukuma gandrīz pilnīga digitālā integrācija ir pašsaprotama. Latvijas būvniekiem tā ir nepieciešama, lai konkurētu gan ārvalstu tirgos, gan Latvijā, tirgū ienākot starptautiskajiem konkurentiem.

 

Lūdzu, dalieties ar šo informāciju: