CDE1

Vienota datu vide (CDE) – kvalitatīvam BIM projekta procesam

Kas nosaka to, lai BIM projekta process būtu kvalitatīvs un optimāls? Projekta informācijas ievietošana, uzdevumu pārvaldīšana un komunikācija vienotā vidē palīdz izvairīties no riska, ka daļa informācijas var netikt nodota tālāk. Kas ir vienota būvniecības projekta datu vide jeb CDE (angl. Common Data Environment)? Kam tā tiek izmantota? Kas par to ir atbildīgs? Kam pieder tajā esošā informācija? Kāpēc vispār izmantot CDE?

Kas ir CDE?

Vienota datu vide (CDE) ir centrālā krātuve, kurā tiek glabāta informācija par būvniecības projektu. CDE saturs neaprobežojas ar jēdzieniem “BIM projekts” un “Modeļa informācija”, tāpēc CDE tiks ievietota arī cita projekta dokumentācija, grafiskais modelis un negrafiskie apraksti (teksti, apraksti, protokoli, izmaksu paziņojumi u.c.). Vienota informācijas avota izmantošanai jāuzlabo sadarbība komandas biedru starpā, jāpalīdz samazināt kļūdu skaits un izvairīties no informācijas dublēšanas.

Kāpēc vajadzīga CDE?

Vairums BIM procesu aprakstu, īpaši CIC BIM protokols, piedāvā izmantot vienotu datu vidi. Tās galvenais mērķis ir uzlabot projekta pamatā esošās informācijas izveidi, kopīgošanu un nodošanu tālāk. Lai veicinātu labākus rezultātus un efektivitāti, ēku būvniecības informācijas modeļu (BIM) metodes īstenošanas pamatā ir sadarbības ideja.
Būtībā CDE apvieno visu plašāka mēroga projekta komandas informāciju, piemēram, projektā var būt informācija par ainavu, konstrukcijām, infrastruktūru, inženiersistēmām un citām projekta daļām. Konkrētu projekta posmu laikā (kas ir norādīti projekta vai būvnormatīvu prasībās) CDE tā tiks ievietota kā informācijas komplekti, kas pasūtītājam tiek iesniegti saskaņā ar paredzēto grafiku (angl. data drops).

Kādu informāciju iegūst CDE?

Patiesībā tas ir atkarīgs no Jums un Jūsu projekta komandas lēmuma. PAS 1192 2 piedāvā savam projektam izmantot serveri vai ekstranetu, vai arī kādu citu uz failu meklēšanu balstītu sistēmu.
Veidojot CDE, Jums būtu jāņem vērā arī citas prasības, tādas kā failu nosaukumu secība (viens no labākajiem piemēriem ir BS 1192:2007 protokols, kurā aprakstīti piedāvātie noteikumi). Šīs prasības, kā arī informācijas drošības prasības, gatavojoties projektam. būs jāizstrādā jau iepriekš.
Praksē CDE var sadalīt atsevišķās daļās (mapīšu struktūrās), kurās ievietojamo konkrēto projekta informāciju var salīdzināt ar iecerētajiem rezultātiem. Šīm daļām jābūt atšķirīgi norobežotām (saskaņā ar komandām, dažādiem dalībniekiem vai tml.), un tas tiek aprakstīts projekta izstādes prasībās (piem., BEP).

Kam jāpievērš uzmanība, strādājot ar CDE?

Pats CDE nav projekta vadības rīks, lai gan kopā ar vairākiem rīkiem tā izmantošana var ļoti palīdzēt vadīt projektu.
Kopīgi strādājot ar failiem, ir jāpadomā par zināmu darba gaitas reģistrācijas procesu, lai būtu skaidrs, ar kuru informāciju vēl tiek strādāts, kura tikusi kopīgota (pēc atbilstošas pārskatīšanas), bet kura tika izplatīta (pēc ieinteresēto pušu parakstīšanas). Jums tāpat vajadzēs padomāt par aprakstiem, versiju izveidošanu un arhīvu tām, kas tikušas mainītas.

CDE priekšrocības

Ja ir viens informācijas avots, nevajadzētu rasties nekādām domstarpībām par to, kuru nepieciešamās informācijas versiju vajadzētu izmantot. CDE būtu jābūt kā galvenajam “patiesības” avotam, un tam arī jāsniedz visiem dalībniekiem daudz priekšrocību.

  • Kopīgotajai informācijai jābūt saskaņotas informācijas plūsmas rezultātam, kam savukārt jāsamazina Jūsu projekta izdevumi un laiks.
  • Projekta komandas dalībnieki CDE var lietot dokumentu pakešu ģenerēšanai, esot pārliecināti, ka viņi izmanto jaunāko informāciju.
  • Telpiska koordinācija ir raksturīga centralizēta modeļa izmantošanas idejai. CDE vidē varētu būt modeļu uzraudzības un apvienošanas iespējas, kas ir svarīgi, pieturoties pie centralizēta modeļa idejas principiem.
  • CDE ievietotājām gatavās informācijas paketēm (data drops) jābūt atbilstošām tam, lai pieņemtu, ka dalībnieki ievēro informācijas apmaiņas procesu, kas paredzēts CDE procedūras aprakstā.

Kas ir atbildīgs par CDE?

CIC BIM Protokols piedāvā iecelt “informācijas pārvaldītāju”, kas no BIM koordinatoriem atšķiras ar to, ka viņš nav atbildīgs par kolīziju pārbaudi vai modeļa informācijas koordinēšanu. Informācijas pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai lielākā daļa ģenerētās un kopīgotās informācijas būtu sinhronizēta un saskaņota.

Kam pieder CDE esošā informācija, un kas ir CDE centrālais dators?

Dalībnieks saglabā īpašumtiesības uz informāciju, ko viņš uzglabā CDE. Patiesībā dažādu komandu radīti modeļi vienmēr paliks atšķirīgi, un tie tiks izmantoti apvienota modeļa izveidei.

Parasti komandas dalībnieki nodrošinās, lai klientam ir piekļuve šai informācijai atkarībā no izmantošanas mērķa. Savukārt klients var noteikt modeļu vai citas informācijas ierobežojumus, piemēram, vai to savām vajadzībām drīkst izmantot citi projekta komandas dalībnieki.

Projekta lēmumu pieņemšanas gaitā īpašumtiesības uz noteiktu informāciju var mainīties, piemēram, sākumposmā projektētāja norādītos elementus apakšuzņēmējs var mainīt pret konkrētiem ražotāja objektiem. Informācijas pārvaldītājam ir jāņem vērā šādas statusa izmaiņas.

Trimble Connect kā kopēja BIM projekta datu vide

Analizējot tirgū esošās dažādās vides un serverus, Trimble Connect apvieno visvairāk funkciju, kas nepieciešamas, lai definētu kvalitatīvu kopīgu datu vidi. Trimble Connect ir ne tikai serveris, kurā ievietojat projekta informāciju, bet arī radāt uzdevumus ar “To Do” palīdzību, varat viegli izsekot datu versijām un serverī veiktās darbības vēsturei. Turklāt Trimble Connect platformā varat viegli pārskatīt dwg, pdf, .doc ir .xls dokumentus, IFC un .rvt failus, un nav nekādas vajadzības instalēt citas pārlūkošanas programmas. Pārskatot failus, tāpat varēsiet arī veidot uzdevumus un iedalīt atbildību.

Tādējādi Trimble Connect tuvojas īstam “vienotas datu vide” jēdzienam, kas ļauj komandai pārvaldīt riskus, ko rada dokumentu versijas un neatbildētas uzdevumu vēstules.