Būvniecības nozares digitalizācija ievieš un turpinās ieviest korekcijas būvniecības procesā. Ne būtiskas, bet pietiekamas, lai procesu padarītu caurspīdīgāku, saprotamāku un efektīvāku. Tie uzņēmumi, kas šim pretosies, nespēs uzvarēt konkurences cīņā, ļaujot jauniem, progresīviem uzņēmumiem ieņemt viņu vietu, jo tehnoloģiju izmantošanas nozīme uzņēmumos pieaug un to stratēģiskā pielietošana ļauj būt konkurētspējīgākam, saglabājot tādus pašus vai, visticamāk, labākus finanšu rādītājus.
Būvniecības nozares digitalizācijas stūrakmens ir BIM un nesen noritējušajā BIM FORUMĀ 2022 Latvijas vadošie digitālās būvniecības speciālisti pārrunāja BIM prasības un to, kā tās tiek realizētas ar mērķi veidot labaku sadarbību starp pasūtītāju un būvniecības nozares dalībniekiem.
BIM ir nākotne tagadnē. Tas nozīme, ka, neskatoties uz to, ka BIM kā obligāta prasība publiskajos iepirkumos būs tikai sākot ar 2025 gadu, jau tagad ievērojama daļa lielo projektu, vai tas būtu publiskais vai privātais pasūtītājs, tiek prasīts piegādāt BIM. Pastāv atšķirības gan formā, gan saturā, tomēr bez BIM nekur.
Tie, kuri vēl nav dzirdējuši, kas ir BIM – BIM ir process, kura laikā tiek izstrādāts būves digitālais dvīnis, kas pēc tam ir pamats būvniecībai dabā. Būves digitālais dvīnis satur visu informāciju par konkrēto būvniecības projektu – sākot ar materiālu un apjomiem un beidzot ar būves uzturēšanai nepieciešamo informāciju. Līdzīgi kā spēlē SIMS, tikai būves digitālo modeli veido būvniecības nozares profesionāļi.
BIM nav kosmoss, bet ieguvumi no BIM izmantošanas var izklausīties tiešām fantastiski. Runājot par BIM maksimālajām iespējām, šeit ir tikai daži piemēri:
- Mākslīgā intelekta izmantošana darbu plānošanā, kur BIM modelī esošiem elementiem tiek piemeklēts atbilstošākais piegādātājs, ņemot vērā cenu, objekta atrašanas vietu, prasības pret materiāliem, ražošanas jaudas, pieejamos cilvēkresursus, utt.
- Apkopojot BIM datus tiek izmantots “Lielo datu” princips (BIG Data) un mašīnmācīšanās (machine-learning) algoritms, kurš ļauj tūlītēji noteikt BIM modeļa realizēšanas izmaksas, par pamatu izmantojot citus BIM modeļus un tā elementu izmaksas.
- Tiek izmantota parametriskā modelēšana, kad būve tiek projektēta izmantojot parametrus, ļaujot algoritmam, apskatot tūkstošiem, pat miljoniem dažādu scenāriju, piemeklēt atbilstošo būves konfigurāciju, ģenerēt BIM modeli, vienlaikus pārliecinoties par tā atbilstību normatīviem, materiālu specifikāciju, tāmi, kalendāro grafiku, ražošanas rasējumus un citu informāciju, kas nepieciešama būves realizēšanā.
- Iesniedzot būvprojektu būvvaldē, BIM modelis tiek pārbaudīts ņemot vērā visus saistošos normatīvus, MK noteikumus, likumus, lokālā plānojuma un citas prasības, automātiski norādot uz projekta nepilnībām.
Šie ir tikai daži no piemēriem, ko BIM varētu sniegt, tomēr tā vēl ir nākotne. Ir skaidrs, ka BIM loma tikai pieaugs, jo BIM modelis ir datu bāze ar informāciju par būvi. Par tās ģeometriju, par to veidojošiem elementiem, to izmēriem, materiālu, tipu, un citām elementu raksturojošām īpašībām. Šī datubāze paver plašas iespējas, jo informācija ir spēks. BIM izmanto sastādot tāmes, veidojot kalendāro grafiku, pārliecinoties par uzbūvētā atbilstību projektam, kontrolējot būvniecības progresu, izstrādājot apsaimniekošanas pasākuma plānu un citiem mērķiem.
BIM padara būvniecības procesu caurspīdīgāku, projektu kvalitatīvāku, gala rezultātu saprotamāku. Šie un citi ieguvumi rezultējas izmaksu samazināšanā, neskatoties uz to, ka projektēšanas izdevumi mēdz palielināties. Tas ir objektīvu iemeslu dēļ, tā kā projektējot BIM, projektētājam maz iespēju projektu uz būvniecību izlaist ar būtiskām kļūdām. Lai šo visu realizētu, ir jāparūpējas par to, lai būtu kvalitatīvas pasūtītāja informācijas prasības, projektēšanas komandā ir pieredzējis BIM koordinators un pasūtītāja pusē ir savs vai piesaistīts eksperts, kurš spēj novērtēt BIM nodevuma atbilstību prasībām.
BIM, protams, nāk ar saviem izaicinājumiem. Būtiskākais izaicinājums ir disciplīna. Disciplīna sagatavot kvalitatīvu būves informatīvo modeli, jo nekorekta informācija var sabojāt visu modeli. Kā tika minēts šī gada BIM FORUMA 2022 vienā no ekspertu prezentācijām: “Ja BIM dati nav korekti, kaut neliela datu kopa, tas ir kā ievārījumā iemaisīt vienu karoti ar mēsliem – ievārījums vairs nav lietojams. Līdzīgi arī ar BIM modeli, ja daļa no informācijas nav ticama, tas rada šaubu ēnu uz visu BIM modeli un tajā saturošo informāciju”.
Kā lielāko BIM ieguvumu tiek saskatīts BIM pielietošana apsaimniekošanas posmā. Šī tēma BIM FORUMĀ 2022 guva ļoti lielu interesi gan no klausītāju, gan lektoru puses. Pagaidām praktisku piemēru Latvijā nav, bet jau tagad vairākos projektos tiek strādāts pie tāda būves digitālā dvīņa izveides, kas var nākotnē kalpot par pamatu BIM izmantošanai apsaimniekošanā. Svarīgi arī tas, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir izstrādājuši aktīvu informācijas prasības, kas nosaka prasības informācijai, ko jāpiegādā būvniekam pēc būvdarbu pabeigšanas.
Rezumējot, BIM jau tagad ienes un ienesīs ar vien vairāk svaigākas vēsmas būvniecības nozarē un tiem uzņēmumiem, kas vēl nav izstrādājuši plānu sava uzņēmuma modernizēšanai un BIM procesa pielietošanai, šis ir pēdējais brīdis to darīt. Ir laiks pārskatīt uzņēmuma stratēģiju un atrast tajā BIM. Paredzēt BIM speciālistus, apmācīt darbiniekus darbiniekus, aprīkot uzņēmumu ar modernākajām tehnoloģijām un morāli sagatavoties uz caurspīdīgu, uz digitāliem procesiem balstītu būves realizācijas procesu.
Ieraksti pieejami YouTube kanālā https://ej.uz/bim_forums_2022_video, kā arī audioformātā Spotify: https://ej.uz/bim_forums_2022_spotify, lai katrs var izvēlēties sev ērtāko veidu, kā iepazīties ar BIM FORUMĀ runāto un apspriesto.