Cik maksā BIM?

BIM.

Nevar teikt, ka tas ir jaunums, jo ir palikuši vien divi gadi, līdz publiskajos iepirkumos to būs jānodrošina obligāti. Līdzīgi kā no rasējumu dēļiem mēs pārgājām uz datorizēto projektēšanu, tā tagad mēs pārejam uz BIM.

Tātad, cik maksā BIM?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāsaprot, cik izmaksā projektā neizmantot BIM. Un neizmantot BIM pasūtītājam izmaksā daudz. Cik daudz? Saskaņā ar Ekonomikas Ministrijas izstrādāto BIM ieviešanas ceļa karti (vairāk par BIM ceļa karti var uzzināt ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv), BIM izmantošana projektā būves dzīves cikla izmaksas samazina par 20%. BIM arī saīsina būvniecības laiku par 10%, nodrošinot pasūtītājam optimālāku ēkas funkcionalitāti un kvalitatīvāku būvi. Lai palīdzētu interpretēt minētos skaitļus, zemāk norādīts dalījums, balstoties uz šādu būves ilgtermiņa izmaksu sadalījumu:~5% projektēšana, ~20% būvniecība; ~75% uzturēšana. Aprēķinā tika izdarīts pieņēmums, ka būvniecības izmaksas sastāda vienu miljonu.

*aprēķinos izmantots BIM ceļa kartē minētais dzīves cikla ietaupījums, kur prognozējamie ietaupījumi tiek reizināti ar dzīves ciklā akumulētajām apsaimniekošanas izmaksām.

Lai saprastu, no kā veidojas ietaupījums, jāsāk no sākuma – ar projektu, jo kvalitatīvāks projekts nozīmē precīzāku tāmi un kvalitatīvāku būvniecību. Kvalitatīvi realizēts projekts (uzbūvēts tā, kā uzprojektēts), liek pamatu efektīvai būves uzturēšanai.

Projektēšana.

Projektēšanas laikā pasūtītājiem ar izmaksu ietaupīšanu rēķināties nevar. Gluži otrādi, projektēšanas izmaksas var pieaugt līdz pat ~5% no būvniecības izmaksām. Kādēļ tā? Gluži vienkārši tādēļ, ka projekta izstrādei tiek veltīts ilgāks laiks, jo BIM būtiski samazina iespēju projektā atstāt nepamanītas kļūdas. Faktiski projektēšanas laikā tiek risināti tie jautājumi, kurus tradicionāli risinājām būvlaukumā. Jāpiebilst ka BIM rīki pašu projekta izstrādi būtiski paātrina, pieņemot ka projektētāji ir apguvuši BIM autorprogrammas un izmanto rīku pilno potenciālu. Papildus laiks ir nepieciešams projekta sadaļu koordinēšanai, kuras laikā tiek identificētas projekta nepilnības un tās tiek labotas ar mērķi izveidot uzbūvējamu BIM modeli jeb projektu, kas nesatur kļūdas, kas varētu kavēt būvdarbus (šis ir viens no ieguvu- miem, kas tiek minēts Ekonomikas Ministrijas BIM ieviešanas ceļa kartē).

Papildus tam, BIM projektēšanas laikā novērstās nepilnības (kolīzijas, minimālā augstuma neievērtēšana, neparedzēti attālumi iekārtu apkalpošanai u.c. nepilnības) pasargā pasūtītāju no neparedzētiem izdevumiem, kas var sasniegt ievērojamas summas.

Tāmēšana.

Jūtams izmaksu ietaupījums, salīdzinot ar tradicionālo piegājienu, parādās tad, kad jāsāk tāmēt. Tradicionāli, apjomi tiek izgūti no rasējumiem. Tas faktiski nozīmē to, ka tāmētājs ar roku pārskaita apjomus, bieži vispārinot un noapaļojot tos uz augšu. Ar tāmētāju šajā gadījumā tiek domāts gan pasūtītāja pārstāvēts (neatkarīgs) tāmētājs, gan būvnieku tāmētājs, gan būvizstrādājumu ražotāju tāmētājs, gan celtniecības darbu tāmētājs. Tāmēšanas procesā iesaistās vairākas puses un katra puse apjomus interpretē «pa savam». Bieži pasūtītājs ieliek savu rezervi, ražotājs savu un būvnieks vēl pieliek savu rezervi. Rezultāts – izmaksu pieaugums, kuru praktiski nav iespējams izsekot. Šīs izmaksas parasti paliek būvniekam kā peļņa. Ja tiek projekts tiek realizēts BIM vidē, apjomus varam izgūt automātiski no BIM modeļa – visiem vienādus, caurspīdīgus, saprotamus.

Šis nodrošina precīzāku tāmi un mazākus riskus pasūtītājam. BIM pasargā pasūtītāju no nepamatotiem apjomiem, vienlaikus rada skaidrību izpildītājam par nepieciešamajiem apjomiem. Precīzu izmaksu ietaupījumu ir grūti aplēst, taču, balstoties uz pieredzi, atšķirība starp apjomiem, kuri skaitīti no rasējumiem un apjomiem, kas iegūti no BIM modeļa var sasniegt līdz pat 15%.

Būvniecība.

Lai būve atbilstu projektam, ir būtiski kontrolēt būvniecības procesa gaitu un atbilstību būvprojektam. BIM projekta esamība paver plašas iespējas pasūtītājam efektīvāk kontrolēt būvniecības procesu. Mērķis viens, samazināt vai kontrolēt būvniecības izmaksas. BIM dod iespēju simulēt būvniecības procesu, kontrolēt būvniecības kalendāro grafiku, statusu, izmaiņas, apjomus un starpnodevumus (iesniegtā dokumentācija tiek salīdzināta ar faktisko situāciju objektā un uzbūvētajiem apjomiem, kuri tiek izgūti no BIM modeļa). Vienvārdsakot pilnīga kontrole pār būvlaukumā notiekošo. Papildus tam, būtiski ekspluatācijas riski tiek novērsti, attīstot BIM modeli ražošanas vajadzībām, piemēram, tērauda konstrukciju detalizācija (plašāk pazīstama kā MKD), tiek savietota ar pārējiem modeļiem, lai pārliecinātos par to, ka uzražotās tērauda konstrukcijas ir uzbūvējamas un nerada sarežģījumus citām būvkonstrukcijām vai inženierkomunikācijām.

Šis, kā noprotat, ir cieši saistīts ar izmaksām un termiņiem. Nekorekti piegādātas konstrukcijas nes sev līdzi risku termiņu nobīdēm un papildizdevumiem. Nemaz nerunājot par drošības aspektu, kas saistās ar neprecīzi piegādāto konstrukciju korekcijām objektā uz vietas.

Apsaimniekošana.

Tā pat kā būvniecība ir cieši saistīta ar projektēšanu, apsaimniekošana ir cieši saistīta ar būvniecību un tās laikā ievākto informāciju par būvi. Jo kvalitatīvāka informācija (lietošanas instrukcijas, atbilstības deklarācijas, garantijas pases, tehnoloģiskās shēmas, rasējumi, akti u.c. dokumenti), jo efektīvāk iespējams apsaimniekot ēku. Kvalitatīva informācija dod iespēju pāriet no «ugunsgrēku dzēšanas» uz proaktīvu apsaimniekošanu jeb sistematizētu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sistēmu, kas nebalstās uz vienu cilvēku, kurš zina visu par visu, bieži atstājot apsaimniekošanu (lielākās ilgtermiņa izmaksas) likteņa varā.

Tie, kam ir nācies saskarties ar dokumentu kalniem, kādi tiek saņemti pie ēkas nodošanas, saprot ka tajos orientēties ir teju neiespējami un pēc garantijas perioda tie pavisam tiek aizmirsti, liekot pamatu tradicionālajai apsaimniekošanai, par kuru atbild tas viens cilvēks vai viena kompānija, kura uzdevums ir «dzēst ugunsgrēkus». Nereti pasūtītājs tiek piesaistīts apsaimniekotājam uz mūžu, jo bez viņa apsaimniekošana ir teju neiespējama.

BIM kalpo kā katalizators digitālas, strukturētas, izsekojamas, pilnvērtīgas informācijas ievākšanai būvniecības laikā, izveidojot ēkas digitālo dvīni jeb BIM modeli, kurš atbilst faktiski uzbūvētai ēkai kopā ar informāciju, kura satur saikni ar būves elementiem.

Aktualizējot BIM modeli autoruzraudzības laikā, to papildinot ar ražošanas modeļiem, vienlaikus paredzot pasūtītāja vienoto datu vidi, kurā būvniekam jāpiegādā digitāla informācija par izbūvētajiem elementiem šķiet pašsaprotama prasība, taču tas nav tik vienkārši kā izklausās. Lai šo realizētu, visiem projekta dalībniekiem ir jābūt disciplinētiem. Disciplīnu palīdz nodrošināt BIM vadītāji un koordinatori, kuri var būt gan no pasūtītāja puses, no būvnieka puses vai kā neatkarīgi piesaistīti speciālisti. Pasūtītajam saņemot ēkas digitālo dvīni, paveras plašas iespējas efektivizēt apsaimniekošanas procesu. Pat bez specializētas IT sistēmas šī informācija sniedz lielu pievienot vērtību, jo dod iespēju informāciju nodot pareizajam cilvēkam pareizajā laikā visiem saprotamā formā. Informācija par ēku vairs neglabāsies viena cilvēka atmiņā vai pie vienas apsaimniekošanas kompānijas, no kā jūs nevarat atteikties, jo pie tās ir visa vajadzīgā informācija. BIM aktīvu informācijas modelis glabājas centralizētā serverī, ko kontrolē pasūtītājs. Šī informācija dod iespēju saņemt izmaksās izdevīgākus piedāvājumus, jo jums ir digitāla informācija, kas apsaimniekotajam paver iespējas savus procesus optimizēt un efektivizēt, vienlaikus paturot kontroli pār būves informāciju, kas ļauj pārskatīt izvēlētā pakalpojuma sniedzēja efektivitāti un to nomainīt, ja parādās izdevīgāki piedāvājumi. Papildus tam, strukturēta informācija samazina risku palaist garām būtisku iekārtas apkopi, kā rezultātā pasūtītājs var saskarties ar būtiskiem izdevumiem, kas diemžēl ir bieža situācija.

Kā panākt BIM ieguvumus? Ar ko sākt?

Ar maģisko vārdu “BIM” iepirkumā un līgumā vien nepietiek. Diemžēl nereti ir nācies saskarties ar situāciju, kad līgumā ir noteikts ka projektu jāpiegādā BIM. Lietpratēja rokās šāds teikums ir pietiekams, tomēr publiskajam un, protams, arī privātajam pasūtītājam tas ir krietni par maz. Pasūtītājam ir jāzina, ko pasūtīt, jo nepilnīgas vai otrādi – pārspīlētas prasības var rezultēties neadekvātā sadārdzinājumā, kas var «apēst» būtisku daļu no BIM sniegtā izmaksu ietaupījuma. Pasūtītājiem par laimi ir tāda organizācija kā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kurā darbojas ļoti zinoši BIM speciālisti, kuri ir izstrādājuši BIM rokasgrāmatu, kas pasūtītājiem palīdz integrēt BIM komponenti iepirkumā un saņemt kvalitatīvu BIM nodevumu.

Jāpiemin, ka VNĪ jau labu laiku šīs prasības pielieto praksē un ir izglītojuši ievērojamu daļu piegādātāju, kas, saskaņā ar ekonomikas pieprasījuma- piedāvājuma likumu, nozīmē ka BIM komponente izmaksā mazāk, jeb piegādātāji vairs neiekļauj piedāvājumā izmaksas par darbinieku apmācībām, datoru iegādi un programmu iegādi. Piegādātāji, kuri piedalās konkursos jau ir apguvuši BIM, iegādājušies programmatūru un atbilstošo datortehniku. Tajā pat laikā šie speciālisti arī ir lietas kursā ar BIM specifiku un to, ka projektēšanas posmā jāpavada ilgāks laiks, kas saistīts ar jautājumiem, kurus pieraksts risināt autoruzraudzības laikā (vai atstājot šos jautājumus būvnieka kompetencē). Lai vai kā, pielietojot VNĪ vadlīnijas, pasūtītājs iegādājas BIM par tirgus cenām.

Lai spētu izmantot VNĪ izstrādāto BIM rokasgrāmatu praksē, pasūtītajam ir jāapgūst praktiskas iemaņas. Pasūtītājam ir jāizprot BIM un tā sniegtās iespējas un pasūtīt atdilstošos BIM pielietojumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Iemaņas var iegūt pašmācību ceļā vai apmeklējot BIM Meistarklases (sīkāk www.bimmeistarklase.lv). Ņemot vērā to, ka pašmācības ceļš bieži prasa ilgu laiku bez garantijas, ka tiks apgūtas vajadzīgās iemaņas, mūsu rekomendācija ir meistarklases, kuru laikā tiek iegūtas praktiskas iemaņas no vadošajiem BIM speciālistiem. Pēc apmācībām pasūtītājs spēj patstāvīgi sagatavot nepieciešamo BIM dokumentāciju kvalitatīva BIM iegādei, un apzinās nepieciešamās aktivitātes, kas jāveic, lai pārliecinātos par kvalitatīviem BIM nodevumiem, kas veicina izmaksu ietaupījumus. Protams, var izmantot ārpakalpojumu BIM prasību izstrādē, taču tas tikai atliek pasūtītāja vajadzību pēc prasmēm pasūtīt kvalitatīvu BIM, jo BIM, saskaņā ar ekonomikas ministrijas ceļa karti, no 2025. gada būs obligāts valsts iepirkumos.

Ar kādām izmaksām jārēķinās, pasūtot BIM.

Kā jau tika minēts iepriekš, lai iegūtu izmaksu ietaupījumus no BIM, ir jāparedz līdzekļi BIM projekta izstrādē un BIM nodevumu kontrolē. Pēc savas būtības BIM izmaksas regulē tirgus un patreizējais tirgus nodrošina normālu konkurenci, kas nozīmē ka BIM maksā tik cik tas maksā. Vidēji pasūtītājam jārēķinās, ka projektēšanas izmaksas sastāda ap 5% no paredzamajām būvniecības izmaksām. Papildus jāparedz budžetu BIM nodevumu kontrolei gan projektēšanas, gan būvniecības laikā, kas, atkarībā no projekta lieluma, svārstās no ~1 500 līdz 3500 + EUR / mēnesī. Šie izdevumi paredzēti BIM vadībai un koordinēšanai, kas var tikt veikta pasūtītāja pusē (štata darbinieks), vai kā ārpakalpojums.

Ne velti vadošie valsts un privātie nekustamo īpašumu attīstītāji jau vairākus gadus atpakaļ sākuši prasīt BIM, jo BIM spēj sniegt ievērojamu izmaksu ietaupījumu. Jā, BIM sev līdzi nes izmaiņas procesos un tajā, kā tiek realizēts projekts, taču tās ir pozitīvas izmaiņas. BIM atgriež kontroli pār projekta realizācijas un uzturēšanas procesu pasūtītāja rokās, ļaujot efektīvāk pārvaldīt un realizēt savu nekustamo īpašumu.

Rezumējot.

BIM ieguvumi ievērojami pārsniedz izdevumus, kas saistīti ar BIM.

BIM neizmantošana pasūtītājam izmaksā krietni, krietni dārgāk nekā, ja projekts tiek realizēts pielietojot BIM.